Medieval Riga Reborn - Blogs

Senās Latvijas arhitektūras formu izpēte

Tue, 20 Jun 2023 17:35:00 +0000

Arhitektūras formu izpēte no senākiem laikiem, iedvesmojoties no brīnišķīgajām ilustrācijām, Agra Liepiņa grāmatā - Senā Latvija.

Pirmajā posmā aplūkotas dzīvojamās un saimniecības ēkas.

Senlatviešu Māja I

Senlatviešu Māja II

Senlatviešu Māja III

Senlatviešu Māja IV

Senlatviešu Māja V

Senlatviešu Zemnīca

Senlatviešu Slietenis

Senlatviešu Klēts

Senlatviešu Smēde

Senlatviešu Ceplis un Nojume

Senlatviešu Kūts

Rīgai 700 viduslaiku rekonstrukcija

Tue, 29 Jan 2019 15:35:00 +0000

20 gadsimta sākums iezīmējās ar daudzu pilsētu pastiprinātu interesi par savu vēsturi, kas Rīgas 700 gadu jubilejas svētku izstādes ietvaros materalizējās kā viduslaiku Rīgas no koka un apmetuma veidota maketa radīšanā, kanālmalā, netālu no tagadējā Kongresu nama.

Projekta autors bija Rīgas arhitekts Augusts Reinbergs ar palīgiem - Vilhelmu Neimani un mākslinieku Ernestu Todi. Tas tika balstīts uz 16 -18 gadsimta viduslaiku gravīrām un Johana Krostofa Broces zīmējumiem. Tā būvniecība tika uzsākta 1901 gada pavasarī un pabeigta pāris mēnešu laikā, blakus mazās Venēcijas maketam.

Šis makets ietvēra tirgus laukumu ar Rātsnamu, kauna stabu, strādājošu aku, svaru māju un vairākas dzīvojamo māju grupas, kuras ieskāva mūri un pieci aizsargtorņi. Pašās ēkās atradās kafejnīcas un dažādi veikaliņi. Pēc izstādes beigām makets jau drīz tika nojaukts. Par to ir saglabājušās daudzas liecības - fotogrāfijās, projekta ilustrācijās un pastkartēs. Tas ir bijis, līdz šim, viens no iespaidīgākajiem Rīgas viduslaika tēla rekonstrukcijas piemēriem.

V. Neimanis Vecrīga, Šāļu tornis un Šāļu vārti, akvarelis

V. Neimanis Vecrīga, nami tirgus laukumā, aizmugurē Šāļu tornis, akvarelis

V.Neimanis. Vecrīga, kancelejas ēka un vecais Rātsnams, akvarelis

V. Neimanis, Vecrīga, kāķis, svaru namiņš, Melngalvju nams, akvaralis

V. Neimanis Vecrīga, nami tirgus laukumā, akvarelis

V.Neimanis. Vecrīga, situācijas plāns, akvarelis

Rīga 700 pastkarte

Skats uz Rātsnamu

Kafejnīca

Skats uz Šāļu torni un vārtiem

Skats no kanālmalas

Viduslaiku tērpu rekonstrukcijas

Baroka tērpu rekonstrukcijas

Vikingu laivas brauciens

Rīgas viduslaiku panorāmas hronoloģija

Mon, 21 Jan 2019 18:28:00 +0000

Pēdējo gadu laikā, kā piedzīvojums ir izvērties dažādu vēsturisko Rīgas attēlu meklēšana un pētīšana, gan medījot tos plašajos interneta resursos, gan arī bibliotēkās.

Vislabāko priekštatu par viduslaiku Rīgas kādreizējo veidolu iespējams gūt no 16.-18. gs. kokgriezuma un vara grebuma panorāmas skatiem, kas kalpo kā katras kārtīgas viduslaiku pilsētas simbols.

Gadsimtiem ejot, Rīgas panorāmas galvenās dominantes ir saglabājušās tās pašas - augstie baznīcu torņi, pils un biezie ķieģeļu mūri. Tā kā pilsēta daudzkārt cietusi no ugunsgrēkiem, kariem un pārbūvēm, saglabājies ir vien ducis ēku un maza daļa no nocietinājumiem, lēnā garā pazūdot gotiskā stila ēkām, kuras nomainīja barokāklā, renesanses un vēlāko laiku arhitektūra.

Ja zini par kādu iztrūkstošu panorāmu vai faktu no šīs hronoloģijas, droši raksti komentāros.
Vēsturnieki noteikti spēs palabot vai precizēt informāciju. Laika gaitā raksts tiks atjaunināts.

Rīga 1499., Broce pēc Helmsa hronikas

Rīga pirms 1547. gada ugunsgrēka, Hansa Hazentētera kokgriezums

Rīga 1572. gads, Franča Hogenberga gravīra

N Mollīna tipogrāfijā iespiestā Rīgas 1590. gada kalendāra tituls ar Rīgas skatu

Rīga pirms 1593 gada, Abraham Saur, Theatrum Urbium

Rīga 1603., Džakomo Lauro,

Rīga 1612 gads, Heinrihs Tūms, Nikolaja Mollīna spiestuvē radītā karte

Rīgas 1612. gadā, Heinrihs Tūms. Jāzepa Delvera 1963. gada kopija. Vara grebums.

Rīga 1625 gads, H. Samsona Sprediķa titullapa, Broces Kopija

Rīga 1632. gads, J.L. Gotfrīds, vara grebums

Rīga 1632. gads, vara grebums

Rīga 1650. gads, Johans Kristofs Broce

Rīga 1690.-1720., Aveline P.

Rīgas panorāma 1710 gads

Rīgas 1710. gada kapitulācija

Rīga ap 1720. gadu, Jeremijs Volfs, izdevis Augusts Vindelis, vara grebums

Rīga 17. gs., autors nezināms

Rīga 17. gs. vidus, Matthäus Merian

Rīga, 18. gs. sākums, Friedrich Bernhard Werner